Diezgan daudzi cilvēki ir dzirdējuši, par karpālā kanāla sindromu, taču ne visi zina, kādi ir tā rašanās iemesli.

Kāpēc veidojas karpālā kanālā sindroms?

Pārsvarā šī saslimšana ir novērojama cilvēkiem, kuri ikdienā ar roku pilda vienveidīgas kustības, tur rokas saspringtā pozā vai ilgstoši tur paceltas rokas. Vēsturiski šī slimība tika saukta par “slaucēju sindromu” vai “slaucēju slimību”, jo pārsvarā tā bija raksturīga sievietēm slaucējām. Šobrīd šī slimība ir biežāk sastopama ofisa darbinieku vidū, jo tie veic ilgstošu darbu pie datora, kas saistīts ar atkārtotu pirkstu un roku darbību. Tāpat nereti riska grupā ir arī mūziķi.

Taču darba specifika nav vienīgais karpālā kanālā sindromu veicinošs faktors. Liela nozīme ir arī iedzimtībai, traumām un citām saslimšanām. Ir pierādīts, ka cilvēkiem ar lieko svaru, artrītu vai cukura diabētu, ir lielāks risks saslimt ar dažāda veida kompresijas neiropātijām. Tāpat arī slimības attīstīšanos varētu ietekmēt locītavu pietūkums grūtniecības laikā.

Karpālā kanāla sindroms sieviešu vidū ir 3 reizes izplatītāks nekā vīriešiem.

Karpālā kanāla sindroma ārstēšana

Visefektīvākā metode karpālā kanālā sindroma ārstēšanā ir ķirurģiska iejaukšanās. Savlaicīgi veikta operācija parasti sniedz ļoti labus rezultātus un pilnīgu izveseļošanos. Savukārt, ja sindroma ārstēšanu neuzsākt vispār, tas var novest pie nopietnām sekām, piemēram, rokas nespēja vai invaliditāte. Karpālā kanāla operācija nav sarežģīta vai sāpīga. Tā tiek veikta zem lokālās anestēzijas un ilgst mazāk nekā 30 minūtes. Operācijas laikā ķirurgs plaukstas pamatnē veic nelielu griezumu un atbrīvo vidusnervu no nospiedošiem audiem. Brūce pēc operācijas pazūd pāris nedēļu laikā, bet operācijas rezultāts ir jūtams praktiski uzreiz pēc operācijas.

Karpālā kanāla sindroma operāciju,  kā arī citas rokas ķirurģijas ir iespējams veikt valsts apmaksātās programmas ietvaros. Tādā gadījumā operācijas maksa nepārsniedz 40 Eur.